Priekšmetu un cilvēku izsekošana reālajā laikā ietver dažādu tehnoloģiju izmantošanu, lai precīzi noteiktu un uzraudzītu to atrašanās vietu.

Dažas no galvenajām tehnoloģijām un sastāvdaļām, ko izmantojam šim nolūkam, ir šādas:

• GPS (globālā pozicionēšanas sistēma): GPS tehnoloģijas pamatā ir satelītu tīkls, kas nodrošina precīzu atrašanās vietas informāciju reāllaikā. GPS uztvērējus var izmantot, lai izsekotu objektu vai personu pārvietošanos.
• RFID (radiofrekvences identifikācija): RFID tehnoloģija izmanto radioviļņus, lai identificētu un izsekotu priekšmetus vai cilvēkus, piestiprinot RFID birkas vai žetonus. Šos marķējumus var nolasīt ar RFID nolasītājiem, lai noteiktu to atrašanās vietu un pārvietošanos.
• Bākas: Bluetooth zemas enerģijas (BLE) bākas ir nelielas ierīces, kas raida signālus, kurus var uztvert viedtālruņi un citas saderīgas ierīces. Tos bieži izmanto atrašanās vietas izsekošanai telpās un uz tuvumu balstītai mijiedarbībai.
• Wi-Fi balstīta izsekošana: Wi-Fi tīklus var izmantot izsekošanai, analizējot signāla stiprumu un tīklā esošo ierīču MAC adreses. Tas ir īpaši noderīgi izsekošanai telpās un atrašanās vietas noteikšanas pakalpojumiem.
• Šūnu izsekošana: Mobilās ierīces sazinās ar mobilo sakaru torņiem, ļaujot mobilo sakaru tīkliem izsekot šo ierīču atrašanās vietu. To parasti izmanto cilvēku izsekošanai, izmantojot viņu viedtālruņus.
• Iekštelpu pozicionēšanas sistēmas (IPS): IPS tehnoloģijas izmanto Wi-Fi, Bluetooth un citu signālu kombināciju, lai nodrošinātu precīzu atrašanās vietas informāciju iekštelpās, kur GPS var nebūt tik efektīvs.
• Datorredzes un attēlu atpazīšana: Datorredzes metodes, tostarp attēlu atpazīšanu un mašīnmācīšanos, var izmantot, lai izsekotu un identificētu cilvēkus, izmantojot kameras un vizuālos datus. To bieži izmanto uzraudzības sistēmās.
• Ultraskaņas izsekošana: Ultraskaņas sensori izstaro un uztver augstfrekvences skaņas viļņus, lai aprēķinātu attālumus un atrašanās vietas slēgtā telpā, tādējādi tos var izmantot pozicionēšanai telpās.
• LIDAR (Light Detection and Ranging): LIDAR tehnoloģija izmanto lāzera impulsus, lai mērītu attālumus un veidotu vides 3D kartes. To izmanto dažādiem izsekošanas un kartēšanas lietojumiem.
• Ģeofencēšana: Lai izveidotu virtuālas robežas jeb ģeogrāfiskos norobežojumus, ģeogrāfiskās norobežošanas sistēma izmanto GPS vai citas atrašanās vietas noteikšanas tehnoloģijas. Kad izsekojamais objekts vai persona ieiet vai iziet no ģeogrāfiski norobežotās zonas, tiek aktivizēti paziņojumi vai darbības.
• Sensoru saplūšana: Datu apvienošana no vairākiem sensoriem, piemēram, akselerometriem, žiroskopiem un magnetometriem, var uzlabot izsekošanas precizitāti, īpaši tādās lietojumprogrammās kā paplašinātā realitāte un virtuālā realitāte.
• IoT (lietu interneta) sensori: Lai sniegtu papildu konteksta informāciju, izsekošanas ierīcēs var integrēt dažādus sensorus, piemēram, kustības sensorus, temperatūras sensorus un tuvuma sensorus.
• Mākoņdatošana un datu analīze: Apkopotie izsekošanas dati bieži tiek apstrādāti un analizēti reāllaikā, izmantojot mākoņpakalpojumus un analītiskos rīkus, lai sniegtu noderīgu ieskatu.
• Datu šifrēšana un drošība: Lai aizsargātu izsekojamās informācijas konfidencialitāti un drošību, šifrēšana un drošas saziņas protokoli ir būtiski reāllaika izsekošanas sistēmu komponenti.

Šīs tehnoloģijas bieži tiek izmantotas kopā, lai radītu visaptverošus reāllaika izsekošanas risinājumus visdažādākajām lietojumprogrammām, tostarp aktīvu izsekošanai, piegādes ķēdes pārvaldībai, transportam, veselības aprūpei, drošībai un citām. Tehnoloģijas izvēle ir atkarīga no īpašajām izsekošanas sistēmas prasībām un vides, kurā tā tiek izvietota.

Katrā jomā identificējamas un izsekojamas lietas:

Inventārs un aktīvi noliktavā vai piegādes ķēdē:

• izejvielu un sastāvdaļu atrašanās vietas un stāvokļa uzraudzība.
• ražošanas iekārtu stāvokļa un atrašanās vietas izsekošana.
• Darbarīku un iekārtu pieejamības un izmantošanas pārvaldība.

Transportlīdzekļi un aprīkojums autoparkā:

• katra transportlīdzekļa vai aprīkojuma tehniskās apkopes grafiku izsekošana.
• Degvielas patēriņa uzraudzība un maršrutu optimizēšana, lai nodrošinātu efektivitāti.
• Autovadītāja uzvedības reģistrēšana drošības un veiktspējas analīzei.

Medicīnas iekārtas un piederumi veselības aprūpes iestādēs:

• Medikamentu un farmaceitisko līdzekļu inventāra pārvaldība.
• ķirurģisko instrumentu sterilitātes un lietošanas vēstures nodrošināšana.
• Individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) pieejamības un lietošanas uzraudzība.

Iepakojumi un pakas nosūtīšanas un loģistikas laikā:

• jutīgu preču temperatūras un mitruma apstākļu uzraudzība.
• Ātri bojājošos produktu integritātes pārbaude, izmantojot sensorus.
• klientu piegādes progresa un paredzamā ierašanās laika izsekošana.

Personāls darba vietā piekļuves kontrolei un apmeklējuma uzskaitei:

• Apmeklētāju piekļuves un pagaidu karšu pārvaldība darbuzņēmējiem.
• Darbinieku ieiešanas un iziešanas laika reģistrēšana darba samaksas un drošības vajadzībām.
• piekļuves kontrole drošām zonām, piemēram, datu centriem vai pētniecības laboratorijām.

Mājlopi un savvaļas dzīvnieki pētniecībai vai lauksaimniecībai:

• Lauksaimniecības dzīvnieku veselības un labturības uzraudzība, izmantojot biometriskos sensorus.
• Savvaļas dzīvnieku sugu migrācijas modeļu un uzvedības izsekošana.
• Atsevišķu dzīvnieku identificēšana vaislai un ģenētiskajiem pētījumiem.

Patēriņa preces mazumtirdzniecības un mārketinga vajadzībām:

• īstenot pretviltošanas pasākumus, lai pārbaudītu produktu autentiskumu.
• Iespēja patērētājiem piekļūt produktu informācijai, izmantojot QR kodus.
• Analizēt patērētāju mijiedarbību ar produktiem, lai gūtu mārketinga ieskatu.

nozaudētu vai nozagtu priekšmetu atgūšana un drošība:

• RFID birku izmantošana personīgo priekšmetu, piemēram, atslēgu vai maku, izsekošanai.
• GPS tehnoloģijas izmantošana vērtīgu mākslas darbu vai senlietu izsekošanai.
• Konfidenciālu datu aizsardzība, elektroniskajām ierīcēm pievienojot izsekošanas ierīces.